Labour Day/May Day

Darba svētki un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena

1. maijs Latvijā nav vienkārši vēl viena pavasara brīvdiena kalendārā; tas ir unikāls datums, kurā savijas starptautiskā solidaritāte, strādnieku tiesību vēsture un Latvijas valstiskuma pamatu likšana. Šī diena Latvijas iedzīvotājiem nozīmē pāreju no vēsā pavasara uz plaukstošu ziedoni, sniedzot iespēju atelpai no ikdienas steigas un godinot tos procesus, kas veidojuši mūsdienu demokrātisko sabiedrību.

Šie svētki Latvijā ir īpaši ar to divējādo nozīmi. No vienas puses, mēs atzīmējam Darba svētkus, kas ir starptautiska tradīcija ar mērķi godināt strādājošo sasniegumus un cīņu par taisnīgiem darba apstākļiem. No otras puses, šis datums ir cieši saistīts ar Latvijas parlamentārisma vēsturi – 1920. gada 1. maijā uz savu pirmo sēdi sanāca Latvijas Republikas Satversmes sapulce. Tas bija izšķirošs brīdis, kad pēc neatkarības pasludināšanas un Brīvības cīņām tautas vēlēti pārstāvji sāka darbu pie valsts pamatlikuma jeb Satversmes izstrādes.

Mūsdienu Latvijā 1. maijs tiek uztverts kā gaiši un mierīgi svētki. Atšķirībā no padomju okupācijas gadiem, kad šajā dienā tika rīkotas obligātas un politizētas demonstrācijas, šodienas Latvijā dominē brīvprātība un atpūta. Cilvēki izmanto šo dienu, lai dotos dabā, sakoptu savus dārzus vai vienkārši pavadītu laiku ar ģimeni. Tas ir laiks, kad Rīgas parki pildās ar atpūtniekiem, bet lauku reģionos sākas aktīvākā pavasara sējas un dārza darbu sezona, tādējādi simboliski apvienojot svētku nosaukumu "Darba svētki" ar reālu, priekpilnu darbošanos savā zemē.

Kad mēs svinam 2026. gadā?

Gatavojoties nākamajam gadam, ir svarīgi zināt precīzu laiku, lai plānotu savas brīvdienas un aktivitātes. 2026. gadā svētki iekrīt šādi:

Datums: May 1, 2026 Nedēļas diena: Friday Laiks līdz svētkiem: Līdz šai svētku dienai ir palikušas vēl 73 dienas.

Latvijā 1. maijs ir fiksēts svētku datums. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no nedēļas dienas, svinības vienmēr notiek tieši šajā datumā. 2026. gadā, tā kā 1. maijs ir piektdiena, Latvijas iedzīvotājiem veidojas garais brīvdienu nedēļas nogale (no piektdienas līdz svētdienai), kas ir lieliska ziņa ceļotājiem un atpūtniekiem. Turklāt jāatceras, ka tūlīt pēc tam seko 4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, kas 2026. gadā būs pirmdienā, radot vēl garāku svētku periodu.

Vēsturiskā izcelsme un nozīme

Lai pilnībā izprastu 1. maija nozīmi Latvijā, ir jāaplūko divi paralēli vēstures pavedieni: starptautiskā strādnieku kustība un Latvijas valsts konstitucionālā attīstība.

Starptautiskie Darba svētki

Darba svētku pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās Amerikas Savienotajās Valstīs. 1886. gada 1. maijā Čikāgā sākās plaši streiki, kuros strādnieki pieprasīja ieviest astoņu stundu darba dienu (tolaik ierasta bija 12 līdz 16 stundu darba diena). Šie protesti noveda pie traģiskiem notikumiem, kas pazīstami kā Heimārketa nemieri. Par godu šiem notikumiem un strādnieku solidaritātei, 1889. gadā Parīzē Otrais internacionālis pasludināja 1. maiju par Starptautisko strādnieku solidaritātes dienu.

Latvijā šī tradīcija ienāca 19. un 20. gadsimta mijā līdz ar sociāldemokrātisko ideju izplatību. Strādniekiem Rīgā, Liepājā un citos rūpniecības centros 1. maijs kļuva par simbolu cīņai pret carisko apspiestību un par labākiem dzīves apstākļiem.

Satversmes sapulces sasaukšana

Tomēr Latvijas kontekstā 1. maijs ir ieguvis vēl dziļāku valstisku jēgu. Pēc Pirmā pasaules kara un Latvijas neatkarības pasludināšanas 1918. gada 18. novembrī, valstij bija nepieciešams leģitīms, tautas vēlēts orgāns, kas izstrādātu valsts iekārtas pamatus. 1920. gada 17. un 18. aprīlī notika pirmās vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanas Latvijas vēsturē.

1. gada 1. maijā Rīgā, tagadējā Saeimas namā, uz savu pirmo sēdi sanāca Satversmes sapulce. To atklāja Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste, kurš vēlāk kļuva par pirmo Latvijas Valsts prezidentu. Šis notikums iezīmēja pāreju no pagaidu pārvaldes uz pilnvērtīgu demokrātiju. Satversmes sapulces galvenais uzdevums bija izstrādāt valsts pamatlikumu – Satversmi, kas tika pieņemta 1922. gadā un ir spēkā vēl šodien. Tādēļ 1. maijs ir Latvijas demokrātijas dzimšanas diena.

Kā latvieši pavada 1. maiju?

Mūsdienās 1. maija svinēšana Latvijā ir transformējusies no politiskiem saukļiem uz personīgu un ģimenisku atpūtu. Tā kā šis ir pavasara plaukuma laiks, lielākā daļa aktivitāšu ir saistītas ar dabu un svaigu gaisu.

Atpūta dabā un pārgājieni

Latvija ir slavena ar savu dabu, un 1. maijs bieži vien ir oficiālais "pikniku sezonas" atklāšanas datums. Ja laikapstākļi atļauj (parasti temperatūra svārstās no +10 līdz +15 grādiem), cilvēki dodas uz Gaujas Nacionālo parku, Ķemeru purva takām vai pie jūras. Jūrmala un Vecāķi ir populāri galamērķi rīdziniekiem, kuri vēlas izbaudīt pirmos siltos saules starus pludmalē.

Dārza darbi un sakopšana

Daudziem Latvijas iedzīvotājiem 1. maijs ir "Lielās talkas" atskaņu laiks vai arī brīdis, kad pievērsties saviem privātajiem dārziem un vasarnīcām. Šajā dienā tiek stādītas pirmās puķes, sakopti zālieni un gatavotas siltumnīcas. Tas ir darbs, kas sniedz gandarījumu un sasaucas ar svētku nosaukumu, taču bez piespiedu rakstura.

Kultūras pasākumi un koncerti

Pilsētās, īpaši Rīgā, 1. maijā tiek rīkoti dažādi bezmaksas koncerti un pasākumi. Mežaparka Lielajā estrādē vai Vecrīgas laukumos bieži uzstājas vietējie kori un deju ansambļi. Tāpat šajā dienā mēdz notikt dažādi amatnieku tirdziņi, kuros var iegādāties vietējos ražojumus, sākot no kūpinātas zivs līdz pat keramikas izstrādājumiem.

Sportiskas aktivitātes

Pēdējos gados populāri kļuvuši dažādi pavasara skrējieni un velomaratonu posmi, kas tiek piesaistīti 1. maija brīvdienām. Tas veicina veselīgu dzīvesveidu un ļauj iedzīvotājiem svētkus atzīmēt aktīvi.

Tradīcijas un paražas

Atšķirībā no Jāņiem vai Ziemassvētkiem, 1. maijam Latvijā nav specifisku senatnīgu rituālu vai tradicionālo ēdienu. Tomēr ir izveidojušās modernas tradīcijas:

1. Karogu izkāršana: Tā kā šī ir valsts svētku diena par godu Satversmes sapulces sasaukšanai, pie visām dzīvojamajām mājām un valsts iestādēm obligāti tiek izkārti Latvijas valsts karogi. Tas rada svinīgu atmosfēru visā valstī.
2. Pirmie grili: Daudziem šī ir pirmā diena gadā, kad tiek vilkts ārā grils un gatavots šašliks – ēdiens, kas Latvijā ir kļuvis par neoficiālo brīvdienu simbolu.
3. Ziedu nolikšana: Valsts amatpersonas un iedzīvotāji mēdz nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa un Jāņa Čakstes pieminekļa, godinot tos, kuri ielika pamatus Latvijas demokrātijai.

Praktiska informācija apmeklētājiem un ārzemniekiem

Ja plānojat apmeklēt Latviju 2026. gada maija sākumā, šeit ir daži noderīgi padomi:

Darba laiki un transports

Tā kā 1. maijs ir oficiāla svētku diena, jārēķinās ar šādām izmaiņām: Valsts iestādes un bankas: Slēgtas. Skolas un universitātes: Slēgtas. Veikali: Lielākā daļa lielveikalu turpinās strādāt, taču mazāki veikaliņi vai specializētās iestādes var būt slēgtas vai strādāt saīsinātu darba laiku. Sabiedriskais transports: Rīgā un citās pilsētās transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tas nozīmē, ka reisi būs retāki, taču bieži vien svētku dienās Rīgā braukšana sabiedriskajā transportā ir bez maksas (sekojiet līdzi paziņojumiem no "Rīgas Satiksme").

Apģērbs un laikapstākļi

Maija sākums Latvijā var būt ļoti viltīgs. Saule var sildīt patīkami, bet vējš no jūras joprojām ir auksts. Ieteicams ģērbties "sīpola stilā" – vairākās kārtās, lai vajadzības gadījumā varētu kaut ko novilkt vai uzvilkt. Noteikti paņemiet līdzi lietussargu vai ūdensnecaurlaidīgu jaku, jo pavasara lietusgāzes nav nekas neparasts.

Rezervācijas

Tā kā 2026. gadā 1. maijs iekrīt piektdienā, veidojot garo nedēļas nogali, viesnīcas populārākajos tūrisma galamērķos kā Sigulda, Jūrmala vai Kuldīga var tikt rezervētas savlaicīgi. Arī populāros restorānos ieteicams galdiņu rezervēt iepriekš.

Ko redzēt un darīt?

Rīga: Izbaudiet Vecrīgas atmosfēru, apmeklējiet kādu no pavasara koncertiem vai vienkārši pastaigājieties pa kanālmalas parkiem, kur sāk ziedēt sakuras un tulpju dobes. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs: Lieliska vieta, kur redzēt, kā pavasaris ienāk tradicionālajā latviešu sētā. Dabas takas: Ja jums ir pieejama automašīna, dodieties uz Lielā Ķemeru tīreļa laipu, lai redzētu purva atmošanos.

Salīdzinājums ar citiem svētkiem

Latvijas svētku kalendārā maijs ir ļoti bagāts mēnesis. 1. maijs kalpo kā ievads lielajām svinībām. Kamēr 1. maijs ir vairāk vērsts uz atpūtu un vēsturisko atmiņu par parlamentārismu, 4. maijs (Neatkarības atjaunošanas diena) tiek svinēts daudz vērienīgāk – ar "Baltā galdauta svētkiem", militārajām parādēm un plašiem tautas sarīkojumiem.

Salīdzinot ar 1. maija svinībām citur pasaulē, Latvijā nav vērojamas agresīvas politiskas demonstrācijas vai lieli arodbiedrību gājieni. Tas drīzāk ir miera un harmonijas laiks, kad darbs tiek godināts caur tā augļiem un iespēju baudīt brīvību, ko sniedz sakārtota, demokrātiska valsts.

Vai 1. maijs ir brīvdiena?

Jā, saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", 1. maijs ir noteikts kā valsts svētku diena un oficiāla brīvdiena visā valsts teritorijā.

Tas nozīmē: Lielākajai daļai strādājošo šī ir apmaksāta brīvdiena. Ja darba specifika prasa strādāt šajā dienā (piemēram, operatīvie dienesti, daļa tirdzniecības vai medicīnas darbinieki), saskaņā ar Darba likumu par darbu svētku dienā pienākas piemaksa 100% apmērā vai kompensējoša brīvdiena citā laikā. Visas valsts un pašvaldību iestādes ir slēgtas. Pasta nodaļas šajā dienā parasti nestrādā, izņemot dažas nodaļas lielākajos tirdzniecības centros.

1. gadā šī brīvdiena ir īpaši izdevīga, jo tā piektdienu pārvērš svētku dienā, ļaujot iedzīvotājiem baudīt trīs dienu atpūtu pēc kārtas. Tas ir laiks, kad Latvija patiesi uzplaukst – gan dabā, gan cilvēku noskaņojumā.

Secinājums

1. maijs Latvijā ir daudzslāņaini svētki. Tie atgādina mums par to, cik svarīgas ir strādājošo tiesības un cik nozīmīgs ir katra cilvēka ieguldījums valsts labklājībā. Tajā pašā laikā tas ir atgādinājums par mūsu valstiskuma saknēm un Satversmi, kas sargā mūsu brīvību. Bet pāri visam – tā ir diena, kad apstāties, ieelpot pavasara gaisu un priecāties par to, ka dzīvojam brīvā un demokrātiskā Latvijā. Neatkarīgi no tā, vai izvēlēsieties doties pārgājienā, strādāt dārzā vai apmeklēt koncertu, 1. maijs sniedz lielisku iespēju sajust piederību savai zemei un tās vēst