Constituent Assembly Convocation Day

Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena: Demokrātijas pamatu svētki

Latvijas valsts kalendārā 1. maijs ieņem īpašu un simbolisku vietu, apvienojot divus nozīmīgus notikumus: Starptautisko Darba svētku dienu un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu. Lai gan daudziem šī diena asociējas ar pavasara brīvdienu un dārza darbu sezonas sākumu, tās vēsturiskā un politiskā nozīme ir viens no stūrakmeņiem Latvijas valstiskuma apziņā. Šī diena iezīmē brīdi, kad Latvija no pagaidu valstiskas veidojuma pārtapa par pilnvērtīgu, parlamentāru demokrātiju, kurā vara pieder tautai.

Satversmes sapulces sasaukšana 1920. gada 1. maijā bija kulminācija ilgstošam un sarežģītam neatkarības izcīnīšanas procesam. Pēc smagajām Brīvības cīņām, kurās latviešu karavīri ar ieročiem rokās aizstāvēja jaundibināto valsti pret ārējiem ienaidniekiem, nāca laiks nostiprināt valsts iekšējo kārtību. Satversmes sapulce bija pirmais vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās ievēlētais Latvijas likumdevējs, kas uzņēmās vēsturisko atbildību – izstrādāt valsts pamatlikumu jeb Satversmi un veikt fundamentālas reformas, piemēram, agrāro reformu.

Kas padara šo dienu tik īpašu? Pirmkārt, tas ir atgādinājums par tautas gribu un pašnoteikšanās tiesībām. 1920. gada pavasarī, neskatoties uz pēckara postu un grūtībām, Latvijas iedzīvotāji ar milzīgu entuziasmu devās pie vēlēšanu urnām, lai izvēlētos savus pārstāvjus. Otrkārt, Satversmes sapulce ielika pamatus Latvijas parlamentārajai tradīcijai, kas, lai gan pārtraukta okupācijas gados, tika atjaunota pēc neatkarības atgūšanas. Šī diena svin ideju par brīvu cilvēku brīvā valstī, kur likuma vara un demokrātiskas vērtības ir augstākā prioritāte.

Kad mēs svinam 2026. gadā?

Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena un Darba svētki vienmēr tiek atzīmēti nemainīgā datumā – 1. maijā.

1. gadā svētku diena būs Friday, May 1, 2026.

Līdz šiem nozīmīgajiem svētkiem ir palikušas vēl 73 dienas.

Latvijā šis datums ir fiksēts valsts svētku kalendārā. Saskaņā ar likumu "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", 1. maijs ir oficiāla brīvdiena. Ja šis datums iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamā darba diena netiek noteikta par brīvdienu (atšķirībā no 4. maija vai 18. novembra), taču 2026. gadā tas nav aktuāli, jo svētki iekrīt darba nedēļas izskaņā, dāvājot iedzīvotājiem garo brīvdienu nedēļas nogali.

Vēsturiskā nozīme un izcelsme

Lai izprastu 1. maija nozīmi Latvijas vēsturē, ir jāatskatās uz notikumiem pirms vairāk nekā simts gadiem. Pēc Latvijas valsts proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī, valsti vadīja Latvijas Tautas padome – pagaidu likumdevēja institūcija. Tomēr Tautas padome nebija vēlēta institūcija tiešās vēlēšanās; tā sastāvēja no politisko partiju deleģētiem pārstāvjiem. Lai valsts iegūtu pilnīgu leģitimitāti gan iekšienē, gan starptautiski, bija nepieciešams sasaukt tautas vēlētu sapulci.

Vēlēšanas un tautas uzticība

Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī. Rezultāti bija iespaidīgi un liecināja par milzīgu sabiedrības politisko aktivitāti. Vēlēšanās piedalījās 84,9% no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem jeb 677 084 pilsoņi. Tas bija skaidrs apliecinājums tam, ka Latvijas tauta vēlas pati lemt savu likteni. Vēlēšanās piedalījās 57 kandidātu saraksti piecos vēlēšanu apgabalos (Rīgā, Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē un Latgalē).

Tika ievēlēti 150 deputāti, starp kuriem bija arī piecas sievietes, kas tajā laikā Eiropas mērogā bija progresīvs rādītājs. Starp ievēlētajiem bija tādas izcilas personības kā Jānis Čakste, kurš vēlāk kļuva par Satversmes sapulces prezidentu un pirmo Latvijas Valsts prezidentu, un Rainis, kurš aktīvi darbojās izglītības un kultūras jomā.

Pirmā sēde 1920. gada 1. maijā

1. gada 1. maijā Rīgā, tagadējā Saeimas namā (tolaik Vidzemes bruņniecības namā), svinīgos apstākļos notika Satversmes sapulces pirmā sēde. Neilgi pēc pulksten 12:00 sēdi atklāja Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste. Savā uzrunā viņš uzsvēra: "Latvijas valsts ir izaugusi no Latvijas tautas vienprātības, viņa ir palikusi stipra caur Latvijas tautas vienprātību un viņa ziedēs un plauks caur Latvijas tautas vienprātību."

Šis brīdis simbolizēja pāreju no kara stāvokļa un pagaidu valdīšanas uz stabilu, tiesisku valsts iekārtu. Satversmes sapulce strādāja līdz pat 1922. gada rudenim, un šajā laikā tika paveikts milzīgs darbs:

1. Satversmes izstrāde: Tika pieņemts Latvijas pamatlikums, kas noteica, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika.
2. Agrārā reforma: Viens no svarīgākajiem sociālajiem jautājumiem, kas mazināja muižniecības ietekmi un piešķīra zemi zemniekiem, radot stabilu vidusslāni.
3. Starptautiskā atzīšana: Satversmes sapulces laikā Latvija panāca atzīšanu de iure no lielvalstu puses un tika uzņemta Tautu Savienībā.

Kā Latvijā atzīmē šo dienu?

Atšķirībā no 18. novembra, kad ielas pildās ar lāpu gājieniem un grandioziem salūtiem, 1. maijs Latvijā tiek atzīmēts mierīgākā un akadēmiskākā gaisotnē. Tas ir laiks pārdomām par demokrātijas vērtībām un valsts pamatiem.

Oficiālie pasākumi

Valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs un Ministru prezidents – parasti nāk klajā ar svētku uzrunām vai paziņojumiem. Tajos tiek uzsvērta parlamentārisma nozīme un Satversmes sapulces loma Latvijas identitātes veidošanā. Bieži vien tiek organizētas ziedu nolikšanas ceremonijas pie Brīvības pieminekļa vai pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes atdusas vietas Meža kapos.

Zinātniskās konferences un izstādes

Vēsturnieki, politologi un juristi 1. maija kontekstā bieži rīko diskusijas un konferences par Latvijas konstitucionālajām tiesībām un parlamentāro pieredzi. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs un Saeimas nams nereti piedāvā īpašas izstādes vai atvērto durvju dienas (lai gan tās biežāk notiek 4. maijā), kurās var iepazīties ar dokumentiem, fotogrāfijām un priekšmetiem no Satversmes sapulces laikiem.

Izglītības iestādes

Skolās pirms 1. maija brīvdienām vēstures un sociālo zinību stundās tiek stāstīts par Satversmes sapulces nozīmi. Skolēni mācās par to, kā top likumi un kāpēc ir svarīgi piedalīties vēlēšanās.

Tradīcijas un paradumi: Darba svētki un pavasara atnākšana

Tā kā Satversmes sapulces sasaukšanas diena sakrīt ar Darba svētkiem, Latvijas iedzīvotāju tradīcijās šie divi notikumi ir cieši savijušies.

Pavasara talkas un dārza darbi

Daudziem latviešiem 1. maijs ir neoficiālais dārza sezonas atklāšanas datums. Ja laikapstākļi atļauj, cilvēki dodas uz saviem lauku īpašumiem vai mazdārziņiem, lai veiktu pirmos pavasara sējas darbus, sakoptu apkārtni vai vienkārši baudītu dabu pēc garās ziemas. Šī "darba svētku" interpretācija ir dziļi iesakņojusies sabiedrībā – svinēt darbu, strādājot savā labā.

Atpūta dabā un pikniki

Maija sākums Latvijā parasti ir laiks, kad daba sāk strauji zaļot. Ja 1. maijs ir saulains, parki un meža takas ir pilnas ar atpūtniekiem. Populāra tradīcija ir pirmais sezonas pikniks ar ugunskura kurināšanu vai grilēšanu.

Kultūras pasākumi un koncerti

Pašvaldības visā Latvijā 1. maijā bieži organizē brīvdabas koncertus, tirdziņus vai sporta spēles. Rīgā un citās lielākajās pilsētās var notikt pavasara gadatirgi, kur amatnieki un mājražotāji piedāvā savus izstrādājumus.

Praktiskā informācija apmeklētājiem

Ja plānojat apmeklēt Latviju 2026. gada 1. maijā, ir vērts ņemt vērā vairākus praktiskus aspektus, lai jūsu ceļojums būtu izdevies.

Darba laiki un ierobežojumi

Tā kā 1. maijs ir valsts svētku diena un oficiāla brīvdiena: Valsts un pašvaldību iestādes: Visas iestādes, bankas un skolas ir slēgtas. Veikali: Lielākā daļa tirdzniecības centru un pārtikas veikalu strādā, taču to darba laiks var būt nedaudz saīsināts. Mazie specializētie veikali var būt slēgti. Muzeji un apskates objekti: Lielākā daļa muzeju ir atvērti apmeklētājiem, taču ieteicams iepriekš pārbaudīt to mājaslapas, jo svētku dienās darba laiks var mainīties. Sabiedriskais transports: Rīgā un citās pilsētās sabiedriskais transports kursē pēc brīvdienu grafika. Tas nozīmē, ka reisi var būt retāki nekā darba dienās. Dažkārt pilsētas svētku ietvaros braukšana sabiedriskajā transportā var būt bez maksas, taču tas katru gadu tiek izziņots atsevišķi.

Laikapstākļi maija sākumā

Maija sākums Latvijā ir neparedzams. Vidējā gaisa temperatūra parasti svārstās no +10°C līdz +15°C, taču nav nekas neparasts, ja termometra stabiņš pakāpjas līdz +20°C vai, tieši otrādi, naktīs nokrītas zem nulles. Ieteicams ģērbties "kārtās" un ņemt līdzi lietussargu vai ūdensnecaurlaidīgu jaku, jo pavasara lietusgāzes ir bieža parādība.

Ko redzēt un piedzīvot?

Saeimas nams Rīgā: Pat ja nevarat iekļūt iekšā, apskatiet ēku no ārpuses (Jēkaba ielā 11). Tā ir vieta, kur pirms vairāk nekā gadsimta tika sasaukta Satversmes sapulce. Ēkas arhitektūra un vēsturiskā aura ir iespaidīga. Brīvības piemineklis: Latvijas neatkarības simbols. 1. maijā šeit bieži redzami goda sardzes maiņas un iedzīvotāji, kas noliek ziedus. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs: Lieliska vieta, kur uzzināt vairāk par Latvijas ceļu uz valstiskumu un Satversmes sapulces lomu šajā procesā. Pavasara ziedēšana: Ja jums patīk daba, apmeklējiet Latvijas Universitātes Botānisko dārzu vai Salaspils Nacionālo botānisko dārzu. Maija sākumā tur sāk ziedēt magnolijas un pirmie pavasara ziedi.

Vai šī ir oficiāla brīvdiena?

Jā, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena un Darba svētki ir oficiāla valsts svētku diena un brīvdiena.

Saskaņā ar Latvijas likumdošanu, šajā dienā lielākajai daļai iedzīvotāju ir brīvs no darba. Tas ir laiks, ko valsts ir atvēlējusi saviem pilsoņiem, lai tie varētu godināt vēsturiskos notikumus, atpūsties un pavadīt laiku ar ģimeni. Uzņēmumos, kur darba specifika neļauj pārtraukt darbību (piemēram, operatīvie dienesti, slimnīcas, nepārtrauktas ražošanas cikla rūpnīcas), darbiniekiem par darbu svētku dienā pienākas piemaksas vai kompensējoša brīvdiena saskaņā ar Darba likumu.

Interesanti, ka 1. maijs kalpo kā ievads "svētku maratonam" maija sākumā. Jau dažas dienas vēlāk, 4. maijā, Latvija svin Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu. Šīs dienas kopā veido nozīmīgu periodu, kad Latvijas iedzīvotāji īpaši spēcīgi izjūt savu piederību valstij un tās vēsturei.

Kopsavilkums: Kāpēc atcerēties 1. maiju?

Satversmes sapulces sasaukšanas diena nav tikai ieraksts vēstures grāmatās vai brīvdiena kalendārā. Tas ir stāsts par drosmi, pašapziņu un vīziju. 1920. gadā latvieši pierādīja pasaulei un paši sev, ka viņi spēj ne tikai izcīnīt brīvību kaujas laukā, bet arī gudri un tālredzīgi pārvaldīt savu zemi.

Satversmes sapulces izstrādātie principi joprojām ir dzīvi