March Equinox

1. gadā pavasara saulgrieži jeb astronomiskais pavasara sākums Latvijā būs Friday, March 20, 2026. Līdz šim notikumam ir palikušas 76 dienas. Šajā laikā diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienādā garumā, un Latvijas platuma grādos tas iezīmē brīdi, kad gaisma sāk gūt uzvaru pār tumsu. Astronomiski precīzs laiks, kad saule šķērso debess ekvatoru, Latvijā gaidāms ap plkst. 8:20 no rīta pēc vietējā laika.

Nē, pavasara saulgrieži Latvijā nav oficiāla valsts svētku brīvdiena. Uzņēmumi, skolas un valsts iestādes šajā dienā strādā parastajā darba režīmā. Lai gan šī diena ir kultūrvēsturiski nozīmīga un folkloras kopas to plaši atzīmē, lielākā daļa iedzīvotāju svinības rīko ārpus darba laika vai apvieno tās ar kristīgo Lieldienu tradīcijām, kas parasti seko vēlāk un ir oficiālas brīvdienas.

Pavasara saulgrieži, ko latviešu folklorā dēvē arī par Lieldienām (Lielajām dienām), sakņojas senajās pagānu tradīcijās un dabas pielūgsmē. Tas ir laiks, kad tiek svinēta dabas atmoda, auglība un saules atgriešanās. Senajiem latviešiem šis bija svarīgs pagrieziena punkts agrārajā ciklā, kas iezīmēja ziemas beigas un gatavošanos pavasara darbiem. Vēlāk šīs tradīcijas saplūda ar kristīgajām Lieldienām, izveidojot unikālu paražu kopumu, kurā baznīcas rituāli mijas ar seniem dabas ritiem un saules godināšanu.

Viena no svarīgākajām tradīcijām ir šūpošanās īpaši ierīkotās šūpolēs, kas simbolizē saules kustību un palīdz nodrošināt labu ražu un veselību. Tāpat neatņemama sastāvdaļa ir olu krāsošana ar dabas materiāliem, piemēram, sīpolu mizu novārījumu, un olu kaujas. Daudzi latvieši saulgriežu rītā dodas uz upi vai strautu mazgāt seju tekošā ūdenī, kas vērsts pret austrumiem, lai nodrošinātu skaistumu, veselību un enerģiju visam gadam. Tiek dziedātas tautasdziesmas (dainas) un rīkotas rotaļas, lai modinātu zemi.

Saulgriežu galdā dominē apaļas formas ēdieni, kas simbolizē sauli. Galvenais simbols ir olas, kas apzīmē dzīvības sākumu un auglību. Tradicionāli tiek gatavoti arī dažādi apaļi plāceņi, maize, zirņi un īpaši svētku ēdieni, piemēram, taukšķēti zirņi vai putraimi. Mūsdienās daudzi izvēlas baudīt arī sezonālus produktus un pavasara zaļumus. Ēšana ir rituāls process, kura mērķis ir piesaistīt svētību mājai un saimei, nodrošinot pārticību nākamajā sezonā.

Autentiskākās svinības parasti notiek Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Rīgā, kur tiek rīkoti tirdziņi, kopīga šūpošanās un folkloras kopu priekšnesumi. Rīgā populāras vietas agrā rīta rituāliem ir arī Lucavsala, Zaķusala vai Arkādijas parks, kur cilvēki pulcējas uz saules sagaidīšanu ar dūdu skaņām un dziesmām. Ārpus Rīgas ieteicams apmeklēt reģionālos kultūras centrus vai muzejus, piemēram, Turaidas muzejrezervātu, kur pavasara saulgriežu tradīcijas tiek koptas īpaši rūpīgi.

Marta beigās Latvijā laikapstākļi ir ļoti mainīgi un bieži vien vēsi. Gaisa temperatūra parasti svārstās no +5°C līdz +10°C dienā, taču naktīs joprojām iespējamas salnas. Debesis bieži ir pelēcīgas, un nereti vēl var būt sastopamas pēdējās sniega paliekas vai lietus. Apmeklētājiem, kuri plāno piedalīties brīvdabas pasākumos, ieteicams ģērbties kārtās un izvēlēties siltu, ūdensizturīgu apģērbu un apavus, jo rīta rituāli parasti notiek pļavās vai pie ūdeņiem.

Tūristiem ieteicams pievienoties publiskiem pasākumiem, kas vērsti uz folkloru, jo tajos vislabāk var izjust pasākuma simbolisko nozīmi. Latvieši novērtē cieņpilnu attieksmi pret tradīcijām, tāpēc droši drīkst iesaistīties olu ripināšanā vai rotaļās. Tā kā šie nav komerciāli svētki, atmosfēra parasti ir mierīga un orientēta uz dabu. Ieteicams laicīgi pārbaudīt pašvaldību mājaslapas, lai uzzinātu precīzu pasākumu norises laiku un vietu, jo daudzi rituāli sākas jau pirms saullēkta.